Adrese Ozolu arodskolas komplekss, Ozolmuiža, Brīvzemnieku pag., Limbažu nov.
Tālrunis: +371 22013351
E-pasts: rutaerdmane@gmail.com
Tad ziniet, šis stāsts ir tieši priekš Jums.
Ko Jūs iegūsiet:
Soli pa solim vērsim Jūsu grāmatu, veidosim savu dzīvi tādu, kā jūt Jūsu sirds…
Vai tas būs viegli? Diez vai… Jums ir jābūt apņēmības pilniem sākt jaunu dzīvi, kur katrai Jūsu domai, Jūsējai, elpai jāsaplok ar veselo, jāpieņem dzīve, kurā atrodieties. Tā ir realitāte.
Jūsos mostas talants, Jūsu dievišķā dāvana, kurā atrodoties, atplaukstam kā zieds, kas veido savu, pavisam atšķirīgu, bet tajā pašā laikā nozīmīgu daļu no visa, kurā mēs atrodamies. Tā ir Zeme. Mēs esam cilvēki, kuros mostas bagātība, gudrība, kas pagātnē tika atņemta, nodota, izpostīta, izkropļota, samīdīta, izsmieta… varētu daudz rakstīt…
Šis stāsts būs par tām iesprūdušajām dvēselēm, kurām šobrīd jāmostas no tumsas, kuras ir vēl maldos, meklējumos. Esmu šeit, lai jūs uzrunātu.
Mūsu darbs ietvers padziļinātu izpratni, veidu, mehānismu, kuru apgūsiet, attīstot sevi, ieklausoties ķermeņa valodā. Protams, disciplīna ir daļa no darba, kura prasīs laiku, bet nebēdā — sirdij vienmēr tas atradīsies. Pats svarīgākais — mēs strādāsim tā, lai Tu būtu drošs par savām izjūtām. Tev ir jātic tām, tikai tad spēks, virziens, prātošana modīsies.
Ķermenis ir Tavs labākais draugs, tas jāmācās sadzirdēt, ieklausoties. Sāksi sajust interesantas lietas. Pats svarīgākais — izproti, kur pievērst vairāk uzmanību: jutīgas rokas, redzes atmiņa, ķermenis pleš, rodas spriedze smadzenēs vai interesanta kņudēšana… Tas viss norāda, ka mostas Tavs gars, Tavs spēks, Tava griba, Tava iedvesma… nebaidies. Tumsa ir Ego vājums, caur to izpratīsi, cik spēcīgs, svarīgs, vajadzīgs esi šeit uz Zemes gaismai… Tava mācība ir tikai Tava. Atceries, gudrība ir mīlestības spēks, kas vieno mūs visus. Tumsai no tā ir lielas bailes. Tāpēc — jo esi stiprāks garā, jo Tava tumsas puse vājāka.
Parunāsim, kā tad, ko tad, kur tad tas jāmeklē. Īsti nekur, jo visas Tavas prasmes, gudrība mostas Tevī pašā. Šis laiks ar to atšķiras — viss realitātē funkcionē vienā dzīvības ritmā. Kas attiecas uz Tevi pašu — jātic tam, ko runā sirdsbalss. Šis viss jāapgūst. Nebēdā, mēs kopā soli pa solītim izpratīsim Tavas skumjas, sāpes, dusmas, neapmierinātību, nodevību, ietiepību, augstprātību, lepnību. Tu tās visas īpašības pats mācēsi atšķirt. Vērsim vaļā Tavu grāmatu — lai kāda arī tā būtu, tā ir Tava… Ticēsim tam, kopā esam daudz vairāk kā nekas… Tu jau esi sapratis — tas būs ļoti cienoši, stingri, bet pats svarīgākais — godīgi.
Vai esi nomierinājies? Tu neesi uz šīs zemes tāds viens pats, mūsu ir daudz. Esmu patiesi priecīga, kad lasi šīs rindas. Mūsu stāsts turpinās — solis uz priekšu. Esam sākuši lēnām ieklausīties pamatā, kas jāiegulda, jāizvērtē, lai spētu vērt tālāk nākošo lappusi.
Sāksim ar savām dusmām. Atceries — aiz tām slēpjas tumsa, viltīgi ievelkot Tevi savās lamatās. Tai vajag, lai esi spriedzē. Sadzirdi — tur sākas ļaunums. Tas darīs visu, lai Tevi apmānītu. Jo vairāk dusmosies, jo sliktāk būs Tev pašam — tās Tevi nemanot svilinās no iekšienes, dedzinās, dzīs. Tev nebūs miera, skriesi, ķersi, mētāsies, bļausi, komandēsi… Visvairāk dusmām patīk pārvaldīt. Tu lēnām pieķersies, paliksi īpašniecisks… Viss, pietiek. Apstājies, ievelc dziļi elpu, tā lai Tavas plaušas piepildās ar Zemes elpu. Noturi to divas līdz trīs sekundes. Elpo smadzenēs, piepildi tās ar vienmērīgu, dziļu, patiesu vēlmi dzīvot. Kur paliks dusmas? Lēnām izelpojot Tu tās aizmirsīsi. Klausies savos sirds pukstos — tur paliks vienmērība, tur runās ar Tevi, un Tu atkal būsi Tu pats… Ko sajutīsi? Iedvesmu — jā, jā… Dusmas apslāpē Tavu uguni. Tā tas ir. Tad tās paņem Tevi, lēnām ievilina lamatās, kur Tavs Ego to tik gaida…
Esi prātīgs. Tumsa ir viltīga — tā atņem citreiz visu, ko Tu mīli. Tā Tevi mētā uz visām pusēm, Tu jau vairs nesaproti, kas notiek, kurp doties… Varu Tev pačukstēt — nākošais solis: Tava paša attieksme. Tu vari ļaut turpināt šo bezjēdzīgo spēli — cīnīties, muļķības. Nesanāks, jo, ja esi dusmīgs, ietiepīgs, pārgalvīgs, ej uz mērķi savtīgi — atceries, šis stāsts jāapstādina.
Šinī spēlē Tu esi tikai marionete, niecība… Lai gan Ego runās Tev citu stāstu. Ko gribēju ar to pateikt? Tikai to, ka šinī dzīvē Tu vari dzīvot kā noteicējs pār savu DNS šūnu, nevis kā kalps, vergs nabadzības enerģijām.
Viss ir labi. Ego jau noteikti neapmierināts — tā jau ir šī mācība. Mums jāieklausās savā dabā — tas viss, kas Tev ir spēks, tumsai ir vājums. Klausies ķermeni. Šobrīd tas ir svarīgi — kā bango Tevī vētra, kā mutuļo. Emocijas iet pa gaisu. Klau — tieši to mums vajag. Tur sākas Tava gudrība, kuru tumsa apslēpusi. Tā mostas Tava spēja. Tev ir tikai jāieklausās, kā tā bango. Nākošais solis — pievērs uzmanību apkārtējiem cilvēkiem, sāc vērot. Tu sapratīsi savas spējas — tas Tavs sensors, indikators. Tici, tici… Saņemies. Cilvēks, kas stāv Tev pretī, tieši to darīs, lai Tev būtu slikti. Atceries — viņam to no Tevis vajag. Klau, ja nenoturēsies — nepārdzīvo. Tieši tā bija Tava mācība. Ejot gulēt — aizmirsti to. Tā pieceļoties būs vieta labajam. Tas viss var uzreiz Tev nesanākt — arī tā nav liela bēda. Tu esi šeit tāpēc, lai mācītos. Tu rūdies, Tu paliec stiprāks savā gribā, Tu apgūsti drosmi cilvēcīgumā. Bet atceries — Tavs darbs turpinās, jo, ja neko nedarīsi, tumsa šajā spēlē spēlēsies tālāk… Pārdomā.
Vai noguri? Atpūties. Zeme Tevi ciena. Tā dod mums drosmi — tās ir mūsu mājas. Atceries — sevi attīstīt Tu vari tikai vienreiz savā dzīvē, šajā ķermenī. Tu taču jau to saproti — ķermenis, Dieva instruments, tas prot, māk, jūt Zemi. Ieklausies — Zeme Tevi jau ir uzrunājusi, jo Tu lasi šīs rindas. Tu klausies savā stāstā, sāc dzirdēt sevi. Tas ir tieši tas, kas mūs visus vieno — mēs esam cilvēki, un mūsos pukst sirds. Tā ir vienīgā, kas jūt Zemes sirdi. Ļaujies, un Tu sapratīsi, kā mainīsies Tavs dzīves stāsts, Tava grāmata, ko veidosi, ticot saviem sirds pukstiem… Laikam atkal jāatpūšas.
Sajūti, lasot šīs rindas, sirds nomierinājās. Tas nozīmē — Tu esi savas dzīves likteņa veidotājs. Tev noteikti ir talants, kas mostas Tevī. Ieklausies — tas Tevi aizvedīs pie bagātības caur labestību, labsirdībā, labklājībā…Klau, meklē atslēdziņu, tici — Tu atvērsi durvis uz šo talantu, sevis piepildījumu… To mēs saucam par pilnību pārpilnībā.
Kā juties? Mēs turpinām stāstu… Meli… Tie Tevi izkropļo, nežēlīgi maldi, kā Tu pats sevī pazūdi tajos… Sargies — tie ir visur… Ieklausies — tie Tevi dzen. Tavā sirdī nav miera, jo esi iestāstījis: jāiet, jādara, plāni gatavs… Jūti, kā sirds nespēj — tā gurst, stipri dauzās… Turies, no visa Tu tā piekūsti… Nespēj vairāk, viss apnīk. Sliktākais — vairs neredzi jēgu dzīvei… Tas Tevi dzen apātijā, zūd prieks, zaudē degsmi, viss paliek vienaldzīgi… Tāds neizsakāms tukšums… Nē, nē, tikai ne to. Sliktās domas projām… Tas nav tas, kas iešaujas tajās… Meliem tas ir izdevīgi, jo Tu sāc sevi šaustīt, šaubīties, neticēt, notiesāt, pat nicināt…
Saņemies — vai tiešām tas ir tas, ko gribi sev iestāstīt? Muļķības. Būšu stingra — pirmais, mēģini, ieklausoties, sadzirdēt… Vai tā runā Tava sirdsbalss? Klausies. Pat nedomā teikt, ka to nedzirdi… Tieši tur sākas meli — pamatīga spēle, kura ierauj tādā virpulī, kur vairs nav ne gala, ne malas. Lai Tavs ķermenis uzticētos, Tev būs jāsaņemas ļoti, ļoti. Ķermeniski Tu jutīsies nodots, pievilts, nespēsi uzticēties, vienmēr aizdomīgs, pat greizsirdīgs. Tavas emocijas var uzsprāgt gaisā, prāts nespēs ar to tikt galā…
Mēs kopā mācīsimies uzticēties — kā tas ir…
Visas tās lietas, kuras negribi, lai citi dara, kuras Tev tik ļoti svarīgas — lēnām sāksi uzticēties, dot, darīt citiem. Labi, jau labi — protams, Ego jau met savas idejas, gribēs Tev iestāstīt muļķības: viņi taču nemācēs tik labi kā Tu…
Mierīgi. Šodien beigsim par meliem — būsim prātīgi.
Tev līdzās, soli pa solim,
Ruta Erdmane
